“Ikviena dvēsele ir nemirstīga, jo mūžīgi kustīgais ir nemirstīgs.”
Dvēsele “izdzīvo” vairāku cilvēku dzīves, iemiesojas no cilvēka cilvēkā. Līdz ar to var domāt, ka tā kustas, līdz ar to tā ir nemirstīga. Tātad, ja dvēsele kustas, tā liek kustēties (dzīvot) cilvēkam. Bez dvēseles cilvēks nevar kustēties, tātad, dzīvot. Secinājums: dvēsele ir cilvēka kustības sākums – piedzimšanas sākums.
“Sākums nav radies, jo visam, kas rodas, jārodas no sākuma, bet pats sākums nerodas no kaut kā.”
Tātad, sākums vienkārši “IR” kā pats par sevi saprotams.
“Bet, tā kā sākums nav radies, tam jābūt arī neiznīkstošam.”
Ja sākums ir neiznīkstošs, tad kustība, kas rodas no sākuma, arī neiznīkst. Tātad, dvēsele, kas ir mūžīgā kustībā ir nemirstīga.…
