Atklāti notiek dažādas kaislības izrādes laikā. Dažādi joki vai komiskas situācijas norisinās. Bet mani uzrunāja visvairāk epizode, kad Ieva ar Indrānu māti sarunājas pirms pusdienām. Ģeniāla ideja, kā veidot konflikta saasināšanos. Saspēle caur dārzeņu griešanu un sarunāšanos. Tas bija ļoti labi izspēlēts. Vienīgi pēc tam varoņu dusmu izrādīšana caur spilvenu man gan šķita ne tik spēcīga. Iespējams, ka tas ir tāds stereotipisks variants kā izrādīt savas dusmas, tāpēc tas arī mani neuzrunāja.
Izrāde "Indrāni" ir tā izrāde, kuru varētu likt kaut kādā topā, kas mūsdienu cilvēkam būtu jāredz. Man izrāde patika.
Citu latviešu teātru ieskates materiāli mani nepārliecināja kā šī izrāde. Šajā izrādē ir tik tiešām izklāstīta luga no jauna, ar spēcīgiem aktieriem, scenogrāfiju, tērpiem un muzikālo noformējumu.
Man ir prieks, ka ir jauni, radoši latvieši, kas spēj strādāt un radīt mākslu. Vecus iestudējumus atsvaidzināt un turpināt latviešu meistariem atkal atdzimt.
…
