Turpmākie uzdevumi:
1. aktivizēt visas smadzeņu garozā un apakšējā daļā esošās funkcijas.
2. Rosināt reaģēt uz apkārtni.
3. Rosināt izteikt elementārus jautajumus un atbildes lietojot simbolus.
4. Atgūt izturēšanās un emociju paškontroli.
5. Rosināt noturēt un aktivizēt acu kontaktu.
6. Pilnveidot sīko motoriku un runas aparāta motoriku.
Secinājumi
Cilvēkiem, kuriem bijusi galvas trauma, un ir konstatēts bojājums CNS, parasti ir depresīvi un nomākti. Ne vienmēr ar pirmo reizi izdodas rast kontaktu un uzsākt ārstēšanas procesu, jo parasti pirmā ir atgrūšanas reakcija, kauns par to, ka nevar izdarīt pavisam vienkāršas lietas, kas agrāk šķita kā tīrais nieks. Šādos gadījumos logopēdam ir jābūt pacietīgam, ja nepieciešams, pastiprināti jāsadarbojas ar psihologu. Diemžēl dzīvē ir arī daudz piemēru, kad cilvēks tomēr pilnībā nespēj atgūt runas spēju, jo trauma ir bijusi pārāk liela, vai arī cilvēks nav spējis samierināties ar esošo situāciju un ir atteicies no terapijas kursa. Vissvarīgākais slimnieka atlabšanas procesā ir logopēda un slimnieka sadarbība, akurāts, sistemātisks un neatlaidīgs darbs, viens noteicošais mērķis- atjaunot runu!
…
