Demokrātijā vara bija pārsvarā nabadzīgiem, savukārt oligarhijai- bagāto cilvēku rokās.
Par monarhiju Aristotelis ir izteicies, ka ,,to ir jāpārvalda vienam – karalim’’. Tas pārvalda bez likumiem, tikai balstoties uz pārākuma ideju. Par šādu valdnieku var kļūt tikai cilvēks, kam ir attiecīgās spējas – izglītība, zināšanas un prasme tās pielietot vajadzīgajā gadījumā. Savukārt karalis kļūst bezspēcīgs, ja tā pārvaldamā valsts top plašāka. Vienam cilvēkam to visu veiksmīgi pārvaldīt kļūst neiespējami.10
Demokrātijā, viņaprāt, ir jādarbojas visiem kopā. Šajā režīmā valda visa sabiedrība un neviens nav pasīvs, visi piedalās pārvaldē. Tādā veidā tie kļūst it kā par vienu veselumu. Savukārt tirāniju Aristotelis raksturoja kā cilvēku paverdzināšanu, tieši tādēļ šī iekārta viņam šķita neveiksmīgākā no pārvaldes formām.11
Aristotelis uzskata, ka ideāls ir režīms, kura pamatā ir apvienotas īpašības, kas atbilst demokrātijai un īpašības, kas atbilst oligarhijai, taču šajā gadījumā valsti pārvalda vidusšķira – ne visa tauta un ne turīgākie.12 Valsts pārvaldē var piedalīties ikviena sabiedrības šķira un nevienai netiek dotas privilēģijas attiecībā pret pārējām. Tā ir maza valsts, jo lielu ir grūti pārvaldīt un kontrolēt, kā arī cilvēks ir līdzdalībnieks politikā.
…
