Author:
Evaluation:
Published: 15.03.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 2 units
References: Not used
  • Summaries, Notes 'Politiskā kultūra un leģimitāte', 1.
  • Summaries, Notes 'Politiskā kultūra un leģimitāte', 2.
  • Summaries, Notes 'Politiskā kultūra un leģimitāte', 3.
  • Summaries, Notes 'Politiskā kultūra un leģimitāte', 4.
  • Summaries, Notes 'Politiskā kultūra un leģimitāte', 5.
Extract

Politiskā socializācija varētu tikt raksturot kā ar politikas izzināšanu saistīts jēdziens, caur kuru sabiedrībai būtu jāsaprot politikas būtība un svarīgākās vērtības, vai arī šīs vērtības jāuzstāda, izdarot patstāvīgus secinājumus. Politiskās socializācijas nepieciešamība varētu tikt skaidrota dažādi. Kā pirmo šī jēdziena nozīmes izklāstījuma veidu varētu minēt situāciju, kad ar politiskās socializācijas palīdzību tek panākta indivīda interese par politiku, tās izzināšana un vērtību nostabilizēšanās. Šādas darbības nepieciešamība ir skaidrojama ar to, ka indivīdam netiek no dabas doti priekšstati par politikas zinātni, tie ir jāiegūst un katram pašam jādefinē. Politiskās socializācijas uzdevums tādā gadījumā var tikt skaidrots kā šo priekšzināšanu sniegšana indivīdam, lai sekmētu indivīda domāšanu par politiku, politisko procesu analizēšanu vai piedalīšanos tajos.
Kā otru politiskās socializācijas mērķi varētu raksturot kā nepieciešamību pēc pilsoņu atbalsta pastāvošajam režīmam. Šim atbalstam ir samērā svarīga nozīme, kas ir viens no svarīgākajiem aspektiem, kas sekmē konkrētā režīma veiksmīgu pastāvēšanu. Šādā gadījumā tiek domāts par pilsoņu un sabiedrības kopumā varu, kas var tikt raksturota kā netieša, jo, tā saucamā reālā vara ir deliģēta tautas pārstāvjiem. Tomēr šis varētu tikt inēts kā uzskatāms piemērs situācijā, kad šī minētā deliģētā vara nevar tikt realizēta bez varas deliģētāju atbalsta. …

Atlants