Brīvība vienmēr ir bijusi viena no cilvēka dzīves centrālajām vērtībām. Tā ir gan filozofijas, gan politikas, gan ikdienas pieredzes temats, kas caurvij civilizācijas vēsturi un katra indivīda personīgo dzīvi. Cilvēks vēlas būt brīvs savās izvēlēs, domās un rīcībā, jo tikai brīvībā viņš var pilnībā atklāt savu būtību. Tomēr brīvība nav absolūta. Tā vienmēr ir saistīta ar atbildību – par savu rīcību, tās sekām un ietekmi uz citiem. Līdz ar to cilvēka dzīves uzdevums ir atrast līdzsvaru starp šīm divām, šķietami pretējām, bet patiesībā cieši saistītām kategorijām.
Jau Senajā Grieķijā filozofi runāja par brīvību kā cilvēka dabisko tieksmi, taču vienlaikus uzsvēra nepieciešamību ievērot kopienas likumus. Platons un Aristotelis uzskatīja, ka īsta brīvība nevar pastāvēt bez tikuma un morāles, jo citādi tā pārvēršas par anarhiju. Šis skatījums ir aktuāls arī mūsdienās – brīvība, kas nav ierobežota ar atbildību, var kļūt par draudu gan pašam indivīdam, gan sabiedrībai.
…
