-
Demences pacientu aprūpe
2011 - 2015 years
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 3 | |
| Vecuma demence | 4 | |
| Demences slimību veidi | 5 | |
| Vaskulārā demence | 5 | |
| Alcheimera slimība | 5 | |
| Parkinsona slimība – Lewy – body demence | 6 | |
| Demento pacientu aprūpe un izglītošana | 7 | |
| Secinājumi | 8 | |
| Izmantotā literatūra | 9 |
Lai pareizi organizētu un veiktu dementā pacienta aprūpi, aprūpētāja galvenais uzdevums ir palīdzēt saglabāt funkcionālo veselību un neatkarību pēc iespējas ilgāk. Ļoti būtisks faktors ir vecā cilvēka funkcionālais stāvoklis. To novērtē pēc speciāli izstrādātas sistēmas, vērtējot sešas pamatfunkcijas trīs līmeņos, bet sociālās aprūpes centros un pansionātos izdala vēl arī ceturto līmeni, kas attiecas uz cilvēku pilnīgu neatkarību. (Bell, Patel, Sonani, Badheka, Forman, 2016)
Sarunājoties ar pacientu, kam konstatēta kāda no demences formām, ir jābūt laipnam, pacietīgam, pozitīvi noskaņotam neatkarīgi no šī cilvēka garastāvokļa. Ja vecais cilvēks atrodas kādā sociālās aprūpes vai veselības aprūpes iestādē, sev neierastajā vidē, viņa uzvedība var mainīties. Šādos gadījumos jāsaglabā viņa lietas, jāpalīdz orientēties apkārtnē. Ja vecais cilvēks tiek uzklausīts ar cieņu un interesi, viņa uzticību iegūt būs daudz vieglāk. (Gerķe, Savicka, 2010)
Secinājumi
Gados veciem cilvēkiem, kuri sirgst ar kādu no demences formām, ir svarīgi nodrošināt cik vien iespējams neatkarību, atbilstošu dzīves kvalitāti un nepieļaut diskrimināciju ģimenē un sabiedrībā. Aprūpes veicējiem un ģimenes locekļiem ir jābūt informētiem par depresijas iespējamību, lai savlaicīgi pamanītu simptomus un meklētu palīdzību pie speciālista. Šī slimība prasa nopietnu ikdienas aktivitātes un komunikācijas ierobežošanu, cilvēkiem, kas slimo ar šo slimību, nepieciešama saprotoša un iejūtīga ģimenes locekļu un visas sabiedrības attieksme.
…
Pausaules iedzīvotāju relatīvi – vidējais vecums palielinās. Mūsdienu zinātnieki ir apērķinājuši, ka aptuveni ap 2030. gadu pasaules attīstīkajās valstīs vairāk nekā 30% cilvēku būs pārsnieguši 65 gadu vecumu. Paliek vien atklāts jautājums – kāds būs šo cilvēku veselības stāvoklis, tai skaitā garīgā veselība? Pasaulē ar demenci sirgst aptuveni 38 miljoni, ar Alcheimera slimību – 18 miljoni. Kā vēsta ASV statistikas dati, tad tiek prognozēts, ka 2025. gadā šis skaits sasniegs 34 miljonus, kas sabiedrībai būs milzīgs finansiāls un sociāls slogs. Aptuveni pēc 65 gadu vecuma 2 – 3 % tiek diagnosticēta Alcheimera slimība, bet pēc 80 gadu vecuma tie ir jau 25 %, dažās valstīs pat 50 % cilvēku. Attīstītajās valstīs, pieaugot cilvēku vidējam vecumam, pieaug arī to cilvēku skaits, kuriem ir viena vai cita vecuma demences forma. Vecuma demence jeb vecuma plānprātība ir slimība, kas attīstās 60 – 80 gadu vecumā un kuras pamatā ir sklerotiskas izmaiņas smadzenēs, kas, galvenokārt, sākas ar personības pārmaiņām. Viena no galvenajām pazīmēm, kad rodas vecuma demence, ir atmiņas pasliktināšanās. Demencei izšķir 3 cēloņu grupas – kortikālie demences cēloņi (Alcheimera slimība, Pika slimība), subkortikālie demences cēloņi (Parkinsona slimība, Hentingtona horeja), kā arī kortikāli un subkortikāli demences cēloņi, kur ietilpst vaskulāra demence, frontālās daivas deģenerācija ar demenci, infekcijas (piemēram, encefalopātija,HIV), smadzeņu audzēji un alkohola atkarības sindroms. Šīs literatūras analīzes mērķis ir tuvāk aplūkot vecuma demenci, izprast tās gaitu, kā arī sniegt ieskatu demento pacientu aprūpē un viņu tuvinieku izglītošanā. Vārdam demence ir latīņu cilme: „de” nozīmē prom, bet „mens” – prāts, latviski to mēdz dēvēt arī par plānprātību. Jau kopš 1797. gada medicīnā lieto jēdzienu „demence”, ar to saprotot intelekta funkciju pavājināšanos, kas skar atmiņu, domāšanu, mācīšanos, valodu, uzmanību, koncentrēšanos, kā arī orientāciju laikā un telpā.
Koledžas darbs.
