Reālā un ireālā saplūsme ir viena no galvenajām sirreālisma pazīmēm. Jau pats vārds „sirreālisms” (franču val.) tiešā tulkojumā nozīmē virsreālisms. Tātad pats vārds norāda uz to, ka kaut kas ir reāls un kaut kas ir arī ārpus, virs realitātes.
Lasot un skatot sirreālisma literatūru un mākslu, nepārtraukti sastopamies ar reālā un ireālā saplūsmi. Dažkārt to uzreiz pat nevar novērot, to labāk palīdz atklāt neatšifrējami tēli, mistiska telpa. Manuprāt, visspilgtāk šī reālā un ireālā saplūsme vērojama tieši mākslā, īpaši Salvadora Dalī gleznās. No pirmā acu skatiena glezna izskatās nereāla, nesaprotama, mistiska, taču, ieskatoties vērīgāk, var ievērot arī reālus tēlus. Tā tas ir, piemēram, gleznās „Narcisa pārvērtības”, „Miegs”, „Laiks”.…
