‘’No visām pieejām literatūrai respektablākā šķiet salīdzinošā literatūrzinātne jeb salīdzinošā literatūra, jo tās tiešais uzdevums ir tuvināt tautas. Nevis nolīdzinot atšķirības starp tām, kā to dara visi pārējie modernās literatūrzinātnes virzieni, bet gan izceļot to, kas tiek pārņemts pasaules kultūras tirgū t.i., to, kas tiek atzīts par savai nācijai derīgu citas nācijas pūrā.’’
[3.– 40.lpp]
Salīdzinošā literatūrzinātne pēta ne tikai dažādu tautu literatūru mijiedarbību un pārņemšanu, bet arī šos pašus procesus vienas nācijas autoru daiļradē.
Izmantojot šo literatūras pētīšanas metodi ir jāizvairās no vienkāršas darba satura atstāstīšanas, jo jau pats komparatīvistikas nosaukums vēsta par to, ka salīdzinot daiļdarbus un to līdzību pētītājam ir jānonāk pie saviem secinājumiem par šīs radniecības nozīmi tautas daiļradē.
Galvenie salīdzināmie objekti ir tēli un to veidošanas paņēmieni, kompozīcija un valoda, kā arī darba nosaukums un žanrs, vērā var ņemt arī darba uzrakstīšanas gadu un par to izteiktās recenzijas. Nozīmīgs ir arī paša pētītāja viedoklis un vērtējums par daiļdarbiem un no to salīdzināšanas iegūtie secinājumi.…
