Dzejnieks Rīgā dzīvojis no 1952. – 1983. gadam. (līdz mūža beigām).
O.Vācietis A.Čaku uzskatījis par savu vistuvāko cilvēku. Viņam veltītas arī skaistas dzejas rindas: “Nekāpiet virsū, Tā sirds uz trotuāra ir Čaka.”
Dzeja ir veltīta arī gleznotājam Jēkabam Kazakam: „Kad dzīvs bija Jēkabs Kazaks, viņš saplucinājās plūksnās, lai izaustos pasaules lieluma audeklā, un izšķīdinājās jūtu sērskābēs, lai katram cilvēkam tiek viņa toņkārta. Miris viņš sarāvās mazāks, un viņu varēja iebāzt zemē Torņkalnā. ”…
