-
Hloropentaamīnkobalta (III) sintēze
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 1 | |
| 1. | Teorētiskā daļa | 2 |
| 1.1. | Kobalts | 2 |
| 1.2. | Trīsvērtīgā kobalta amīnkompleksi | 5 |
| 1.3. | Kobalta analītiskā ķīmija | 7 |
| 1.4. | Hloropentaamīnkobalta (III) hlorīda sintēze un analīze | 8 |
| 2. | Eksperimentālā daļa | 9 |
| 1.5. | Sintēzei izmantotās vielas | 9 |
| 1.6. | Hloropentaamīnkobalta (III) hlorīda sintēze | 9 |
| 1.7. | Savienojuma pierādīšana | 12 |
| 3. | Rezultāti un to novertējums | 15 |
| 4. | Secinājumi | 16 |
| 5. | Literatūras saraksts | 17 |
Kursa darbam kā pētāmo vielu izraudzījāmies hloropentaamīnkobalta (III) hlorīdu. Vielas izvēli ietekmēja kobalta plašais komplekso savienojumu spektrs un to vēstriskā nozīme kompleksu optiskās izomērijas pētījumos.
Kursa darba mērķis ir:
apkopot literatūras datus par kobalta (III) amīnkompleksu un [Co(NH3)5Cl]Cl2 īpašībām, iegūšanas iespējām,
vielu praktiski sintezēt un kvalitatīvi pierādīt,
novērtēt iegūtos rezultātus.
Kursa darbam ir divas galvenās daļas – teorētiskā un eksperimentālā.
Teorētiskajā daļā tiek apkopoti literatūrā pieejamie dati par kompleksa centrālo atomu kobaltu, tā veidotajiem kompleksu savienojumiem un to īpašībām. Tiek apskatītas arī iegūstamās vielas ķīmiskās, fizikālās īpašības un pierādīšanas iespējas. Noslēgumā ir norādīti kobalta kompleksu ieguves paņēmieni un mūsu izvēlētās savienojuma sintēzes metodes.
Eksperimentālajā daļā ir aprakstīta [Co(NH3)5Cl]Cl2 sintēze laboratorijā – norādīti nepieciešamās vielas, trauki, aprakstīta darba gaita un novērojumi divām izvēlētajām sintēzes metodēm, veikta savienojuma pierādīšana.
Eksperimentālajai daļai seko rezultātu novērtējums un secinājumi, kā arī literatūras saraksts un darbam pievienotie pielikumi.…
Kursa darbam kā pētāmo vielu izraudzījāmies hloropentaamīnkobalta (III) hlorīdu. Vielas izvēli ietekmēja kobalta plašais komplekso savienojumu spektrs un to vēstriskā nozīme kompleksu optiskās izomērijas pētījumos. Kursa darba mērķis ir: • apkopot literatūras datus par kobalta (III) amīnkompleksu un [Co(NH3)5Cl]Cl2 īpašībām, iegūšanas iespējām, • vielu praktiski sintezēt un kvalitatīvi pierādīt, • novērtēt iegūtos rezultātus. Kursa darbam ir divas galvenās daļas – teorētiskā un eksperimentālā. Teorētiskajā daļā tiek apkopoti literatūrā pieejamie dati par kompleksa centrālo atomu kobaltu, tā veidotajiem kompleksu savienojumiem un to īpašībām. Tiek apskatītas arī iegūstamās vielas ķīmiskās, fizikālās īpašības un pierādīšanas iespējas. Noslēgumā ir norādīti kobalta kompleksu ieguves paņēmieni un mūsu izvēlētās savienojuma sintēzes metodes. Eksperimentālajā daļā ir aprakstīta [Co(NH3)5Cl]Cl2 sintēze laboratorijā – norādīti nepieciešamās vielas, trauki, aprakstīta darba gaita un novērojumi divām izvēlētajām sintēzes metodēm, veikta savienojuma pierādīšana. Eksperimentālajai daļai seko rezultātu novērtējums un secinājumi, kā arī literatūras saraksts un darbam pievienotie pielikumi.
