Ilgi centos noformulēt priekš sevis kādai problēmai Latvijas viduslaiku vēsturē varētu pievērsties. Izvēle svārstījās gan starp dažādiem viedokļiem attiecībā uz Livonijas hronikas autora izcelsmi, gan muižas kā institūta izveides sākumiem Livonijas teritorijā, gan kareivīgajām pretenzijām starp Rīgas bīskapiem un Livonijas ordeni. Taču visas gaišās domas ir vienkāršas, un izvēle krita uz Rīgas izveides pirmsākumiem, kas tik pretrunīgi ir traktēti dažādos vēstures avotos, pamatojoties uz to autoru politiskajiem, ekonomiskajiem, reliģiozajiem un etniskajiem uzskatiem. Savā darbā izmantoju Indriķa Livonijas hroniku, Atskaņu hroniku, A.Švābes, T. Zeida, J. Juškēviča grāmatas kā arī Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta izdevumu “Feodālā Rīga.”
Tātad, kādi apstākļi kļuva par iemeslu Rīgas kā svarīga Austrumeiropas ekonomiski politiskā centra izveidei, kas to ir dibinājis un kā to ir interpretējuši dažādi vēsturiskie avoti?
…
