Evaluation:
Published: 07.03.2006.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
  • Research Papers 'Metālu elektriskā vadītspēja', 1.
  • Research Papers 'Metālu elektriskā vadītspēja', 2.
  • Research Papers 'Metālu elektriskā vadītspēja', 3.
  • Research Papers 'Metālu elektriskā vadītspēja', 4.
Extract

Parādību, kad divi vai vairāki viļņi vienlaikus iedarbojas kādā telpas punktā, sauc par interferenci. Interferējošo viļņu rezultējosā amplituda un interferences aina var būt laikā nemainīga vai mainīga. Labi var novērot nemainīgu vai arī samērā lēni periodiski mainīgu interfercnces ainu.
Nemainīgu interferenci dod, t.s., saistītte viļņu avoti. Fāzu starpība var saglabāties laikā nemainīga tad, ja svārstībui frekvences ir vienādas. Tāpēc koherentiem avotiem jādarbojas ar vienadām frekvencām.
Gaismu izstaro atomi un molekulas, pie tam, viens izstarošanas akts ilgst apmēram 10'8 sekundes. Jebkurā gaismas avotā vienlaikus izstaro loti daudzi atomi vai molekulas. Kad vieni atomi beidz izstarot un citi sāk izstarot, tad pedējo atomu starojumam var but citāda faze nekā pirmo atomu starojumam. Tāpēc nevar izgatavot divus atsevišķus gaismas avotus, kuru atomi starotu saskaņoti - koherenti. Koherentus gaismas viļņus var iegūt, sadalot vienu vilni divās daļās un pēc tam ļaujot šīm daļām pārklāties. Koherenti starotāji, piemēram, ir gaismas avots un tā attēls spogulī, vai arī viena gaismas avota attēli divos spoguļos , jo katram atomam, kas raida gaismas vilni, spoguļa attēiā atbilst saistītais, koherentais atoms. Koherentus gaismas avotus var iegūt arī ar dubuhspraugam, dubultprizmām, dubultlēcām, u.c.…

Author's comment
Atlants