Ja iepriekš varētu zināt, kādas sekas būs nepārdomātai rīcībai, nejauši izteiktam vārdam, cik daudzas nelaimes tad izpaliktu! Taču dzīve ir izrāde bez mēģinājumiem. Kurš gan no mums nav nožēlojis savu vakardienas rīcību, un vēlējies šodien rīkoties pavisam citādi?
Ja tikumības normas nosaka rīcības saturu, norāda, kas tieši cilvēkam jādara, tad uzvedības kultūra atklāj, kādā konkrētā veidā uzvedībā realizējamas tikumiskās prasības, kāds ir cilvēka uzvedības ārējais veidols, cik organiski, dabiski un nepiespiesti šīs normas saplūdušas ar viņa dzīvesveidu, kļuvušas par ikdienas dzīves noteikumiem. Piemēram, prasība cienīt cilvēkus ikdienas uzvedībā izpaužas laipnībā, delikātumā, takta izjūtā, uzmanības parādīšanā, prasmē taupīt citu laiku un tamlīdzīgi. Sabiedrībā uzvedības kultūras formālā izpratne ir patiesas cilvēcības ārējās izpausmes vispārpieņemtā forma. Katru dienu, katru stundu mēs demonstrējam savu audzinātību vai neaudzinātību. Sabiedriskajā transportā, uz ielas, tiekoties ar cilvēkiem, darbā... Uzmanība ārējai formai tiek pievērsta tikai tāpēc, ka tajā atspoguļojas priekšstati par uzvedības skaistumu un cilvēka iekšējo pasauli.
…
