Es daļēji piekrītu šim viedoklim. Vēstures izzināšanas pakļaušana ir sākusies tikai pēc Romas impērijas sabrukšanas. Pirms tam vēstures izzināšana notika samērā precīzi.
Viduslaikus ievadīja Amerikas kontinenta atklāšana. Tieši šajā laikā sākās viena no pirmajām vēstures izzināšanas manipulācijām. Eiropieši masveidā devās uz “jauno pasauli “ un to izlaupīja. Lai iegūtu seno maiju un acteku bagātības, netika saudzētas arī vēsturiskās liecības, kas būtu ļoti vērtīgas, lai pētītu šīs savrupās kultūras. Tādejādi varam uzskatīt, ka vēstures izzināšanu ir traucējušas tā laika valdošās finansiālās tendences.
Jau vairākus gadsimtus vēlāk finansiālās tendences ir nomainījuši politiski iemesli. Tie ir dažādu apsvērumu vadīti. Biežāk var novērot tādus, kuru mērķis ir ietekmēt sabiedrību. Piemēram 20.gs 30.gados Latvijā, K. Ulmaņa autoritārā režīma laikā skolās pastiprināti tika izzināta Latvijas vēsture. Tādejādi jaunajos pilsoņos tika celts patriotisms. Šī patriotisma iespaidā sabiedrībā neradās vēlme apstrīdēt pastāvošo režīmu. Vēlāk gan tas atspēlējās, jo daudzi no sagatavotajiem savas nācijas patriotiem tika izsūtīti uz Sibīriju.…
