Pēc viņa uzskata, vīrieši un sievietes pirmām kārtām ir sociālas būtnes, kuras veidojas vēsturisku apstākļu ietekmē, taču tām piemīt cilvēciskas vajadzības, kuras ir primāras attiecībā pret socializācijas procesu.
Cilvēki piedzimst ar noteiktām potencēm, kuru attīstību veicina vai traucē dominējošā sociālā kārtība.
Idejas-ir atbilde uz specifiskām cilvēka vajadzībām, kuras visspilgtāk izceļas konkrētajā sociālajā raksturā.
Pēc viņa domām, spilgtākais motivējošais spēks cilvēka uzvedībā piemīt tā tieksmei un mēģinājumiem atrast savu eksistences cēloni un jēgu.
Fromms domā, ka Freidam ir taisnība apgalvojumā, ka ģimenei ir primāra nozīme sabiedrībā, bet nav tiesa, ka instinkti pārvalda indivīda uzvedību.
“Kad es iepazinos ar Freida teorijām, man likās, ka tās ir spējīgas dot atbildi uz bieži mokošo un biedējošo ikdienas pieredzi” (Ē.Fromms)
Froms personību izprot kā iedzimto un iegūto psihisko īpašību kopumu (veselumu), kurš raksturo indivīdu un padara to unikālu.…
