Parasti tiek minēti trīs galvenie faktori, kas laika gaitā veicina akomodācijas zudumu:
1) Lēcas kapsulas elasticitāte samazinās kopš jaunības līdz sirmam vecumam. Tā kļūst mazāk lokana un elastīga, gandrīz kā izstaipīta gumijas josta. Tātad enerģija, ko lēca var uzkrāt un pēc tam atbrīvot, lai vienmērīgi deformētu lēcas iekšējo vielu (galvenokārt garozu) un tādejādi veicinātu akomodāciju, samazinās palielinoties vecumam.
2) Lēca un tās šķiedras, laikam ejot, kļūst stiprākas, plastiskākas un sklerotiskākas. Tomēr vajadzētu pieminēt, ka fizioloģiskā ziņā nav teikts, ka skleroze (lēcas kodola sabiezināšanās) notiek, jo lēcas kopējais ūdens saturs paliek nemainīgs (arī mainoties vecumam). Tādejādi enerģija, kas nepieciešama lēcas formas maiņai, pati palielinās līdz ar vecumu. Šī enerģija ir proporcionāla elastības modulim. Šis faktors veicina 44% no akomodācijas zuduma.
3) Lēcas izmērs palielinās progresīvi līdz ar vecumu. Šis faktors padara lēcas kapsulas funkcijas mazāk efektīvas. Sarežģītāk ir mainīt formu lielākam ķermenim nekā mazākam. Palielināts lēcas izmērs (arī tilpums) un samazināta lēcas kapsulas elasticitāte noved pie 55% no akomodācijas zuduma.
…
