Evaluation:
Published: 08.12.2008.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
  • Summaries, Notes 'Augu anatomija un morfoloģija. Eksāmena jautājumi', 1.
  • Summaries, Notes 'Augu anatomija un morfoloģija. Eksāmena jautājumi', 2.
  • Summaries, Notes 'Augu anatomija un morfoloģija. Eksāmena jautājumi', 3.
  • Summaries, Notes 'Augu anatomija un morfoloģija. Eksāmena jautājumi', 4.
  • Summaries, Notes 'Augu anatomija un morfoloģija. Eksāmena jautājumi', 5.
  • Summaries, Notes 'Augu anatomija un morfoloģija. Eksāmena jautājumi', 6.
  • Summaries, Notes 'Augu anatomija un morfoloģija. Eksāmena jautājumi', 7.
  • Summaries, Notes 'Augu anatomija un morfoloģija. Eksāmena jautājumi', 8.
  • Summaries, Notes 'Augu anatomija un morfoloģija. Eksāmena jautājumi', 9.
  • Summaries, Notes 'Augu anatomija un morfoloģija. Eksāmena jautājumi', 10.
  • Summaries, Notes 'Augu anatomija un morfoloģija. Eksāmena jautājumi', 11.
  • Summaries, Notes 'Augu anatomija un morfoloģija. Eksāmena jautājumi', 12.
  • Summaries, Notes 'Augu anatomija un morfoloģija. Eksāmena jautājumi', 13.
  • Summaries, Notes 'Augu anatomija un morfoloģija. Eksāmena jautājumi', 14.
  • Summaries, Notes 'Augu anatomija un morfoloģija. Eksāmena jautājumi', 15.
Extract

Šūna-auga organisma pamatvienība, šūnu iedalījums pēc to formas.
Šūna ir dzīva organisma vissīkākā pamatvienība.
Šūnu forma, uzbūve un izmēri ir dažādi un atkarīgi no f-jām, ko šūna veic augu organismā. Dabā sastopami virkne organismu, kuri sastāv tikai no vienas šūnas. Tādas ir daudzas aļģes, zemākās sēnes. Šādas šūnas ir uzskatāmas par veselu organismu ar visiem tiem raksturīgajiem dzīvības procesiem—barošanos, elpošanu, vairošanos utt. Daudzšūnu organismiem ir daudz sarežģītāka uzbūve. Tie sastāv no šūnu kompleksiem audiem, kas veic dažādas f-jas auga organismā un tādēļ arī to šūnas ir ļoti atšķirīgas. Organismā šūna ir elements, kas pakļauts veselajam.
Augu šūnu forma ir ļoti daudzveidīga. Tās var būt—lodveida, pavedienveida, zvaigžņveida, diskveida utt. Visas šīs šūnas pēc to formas iedala 2 lielās grupās:
1)parenhimatiskajās šūnās, kas ir izodiametriskas, to izmēri visās trijās dimersijās ir vairāk vai mazāk vienādi. Šo šūnu garākā mala parasti nepārsniedz īsāko vairāk nekā 2-3 reizes. Parenhimatiskās šūnas veido augu pamataudus, asimilācijas audus, vēdinātājaudus utt.
2)Prozenhimatiskajās šūnās, kas ir garas, izstieptas, to garums 5-10 reizes pārsniedz šūnas platumu. Šādas šūnas ir atsevišķi vadaudi, kā arī koksnes elementi. Prozenhimatiskās šūnas var sasniegt pat 5 cm (50 000 μm) garumu. Piem., lini,kaņepju, nātru un citu augu šķiedras.…

Atlants