Zinātniekiem nav vienota viedokļa, kas ir intelekts. Intelektu var definēt, tas sastāv no dažadiem komponentiem. Pirms vispār sāka definēt intelektu, jau bija izdomāti daudzi intelektuālo spēļu testi, ar kuru palīdzību varot noteikt cilvēka inteliģences pakāpi. Pirmo šādu testu izveidoja francūži Albērs Binē un Teodors Simons 1905. gadā. Intelekta testos ir dažādu dzīves situāciju problēmrisinājumi. Izveidojās paradoksāla situācija, kad intelekts jau tika mērīts, bet atbilde uz jautājumu, kas ir intelekts, vēl nebija dota. Savācot un analizējot šādus testus Čārlzs Spīrmens 1927. gadā izteica apgalvojumu, ka šādu testu pildīšanai ir nepieciešama vispārīga spēja, ko nosauca par “G” faktoru. Šo faktoru saistīja ar smadzeņu mentālo enerģiju - to aktivitāti. Jo vairāk cilvēkam piemita šīs mentālās enerģijas, jo labāk viņš varēja risināt dažādu rakstura problēmsituācijas.…
