Nafta ir eļļains šķidrs degizraktenis. Tā sastāv no dažādiem ogļūdeņražiem (piemaisījumu veidā tajā ir arī daži citi organiski savienojumi). Nafta parasti ir tumši zaļganbrūnā krāsā, bet tā var būt arī gaiši brūna, sarkana vai pat bezkrāsaina. Gaismā nafta fluoriscē.
Senāk jūras dibenā nogrima augu un baktēriju atliekas. Tās pārklāja dūņu slānis, bet augsta temperatūra un spiediens atliekas pārveidoja par naftu un dabasgāzi, kas pacēlās augšup caur porainiem iežiem un uzkrājās zem necaurlaidīgiem iežiem.
Naftas elementsastāvs ir šāds: C – 80…88%, H – 10…14%, O – 0,1…7%, S – 0,01…5%.
Ja naftā pārākumā ir alkāni, tad to sauc par metāna naftu vai parafīnnaftu. Tāda nafta ir Pensilvānijā. Bet, ja tajā pārākumā ir cikloalkāni, tad to sauc par naftēnu naftu. Tāda nafta ir, piemēram, Azerbaidžānā.…
