Nav noslēpums, ka vislielākā visatļautība bieži ir vērojama tādās klasēs, kur skolotājs pa īstam netic savām tiesībām kaut ko aizliegt vai ir nepastāvīgs robežu noteikšanā, kā rezultātā robeža katru reizi ir jāmeklē no jauna. Ir būtiski būt konsekventam un veidot bērnos izpratni par noteiktām likumsakarībām – kādas būs noteiktas rīcības sekas. Rezultātā tas kļūs par pamatu gan brīvībai, gan atbildībai.
Kopsavilkumā es varu secināt, ka humanizāciju un demokrātiskuma principu ievēršanu var uzskatīt par cēloni bērnu visatļautībai. Idejas par ‘brīvību’ ir ļoti labas, bet tās ir realizējamas tikai kopā ar ‘robežu noteikšanu’. Tās ir būtiskas, jo demokrātiskuma principi tomēr ir divi – ne tikai katra indivīda brīvība, bet arī vienlīdzība. Nenospraužot robežas, šī vienlīdzība neīstenojas, jo viens sāk dominēt pār otru, otrs izdabāt vai pakļauties. Ir būtiski neaizmirst un ieaudzināt bērnos līdzāspastāvēšanas principu – izpratni par to, ka neatkarīgi no tā, kas tu esi un no kurienes tu nāc, visiem ir vienāda vērtība. Ja šis princips tiktu ievērots, tad ne tikai darbs klasēs kļūtu kvalitatīvāks un veicinātu individuālo attīstību, bet arī pasaule kopumā kļūtu labāka.
…
Demokrātiskas sabiedrības mērķis ir atzīt cilvēku kā augstāko vērtību un nodrošināt ikvienam cilvēciskā potenciāla realizēšanos. Šim mērķim ir pakļaujama arī audzināšana, kas demokrātiskā sabiedrībā ir mijiedarbībā ar visām sabiedriskām sistēmām – ekonomisko, tiesisko, militāro, politisko, kultūras, veselības aizsardzības un citām. Tas nozīmē, ka izglītības procesā bērni ne tikai apgūst, piemēram, kas ir ekonomika, bet arī to, kādi ir ekonomiskie procesi sabiedrībā, valstī, iepazīstas ar ekonomiskajām problēmām, likumiem un parādībām, kā arī veido savu viedokli attiecībā uz to. Tas ir būtiski, jo šāda pieeja veicina skolēna ieinteresētību sabiedrības procesos un veicina paša skolēna attīstību, kas ir personības iekšējās attīstības process. Demokrātiskuma pamatprincipi ir vienlīdzība un brīvība, kas pedagoģijas procesā nozīmē to, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi – kā skolotāji, tā skolnieki - abiem ir gan tiesības, gan pienākumi, tiesības uz savu viedokli, izteikšanās brīvība, savstarpēja cieņa un uzticēšanās. Mācību procesā tas var izpausties kā lomu spēles, kurās katrs skolnieks pēc saviem ieskatiem var izvēlēties pats savu lomu un atbilstoši tai līdzdarboties stundas tēmai vai mācību procesam kopumā.
