Evaluation:
Published: 18.05.2005.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
  • Research Papers 'Trīs sengrieķu teātra cilvēki', 1.
  • Research Papers 'Trīs sengrieķu teātra cilvēki', 2.
  • Research Papers 'Trīs sengrieķu teātra cilvēki', 3.
  • Research Papers 'Trīs sengrieķu teātra cilvēki', 4.
  • Research Papers 'Trīs sengrieķu teātra cilvēki', 5.
  • Research Papers 'Trīs sengrieķu teātra cilvēki', 6.
  • Research Papers 'Trīs sengrieķu teātra cilvēki', 7.
  • Research Papers 'Trīs sengrieķu teātra cilvēki', 8.
  • Research Papers 'Trīs sengrieķu teātra cilvēki', 9.
  • Research Papers 'Trīs sengrieķu teātra cilvēki', 10.
  • Research Papers 'Trīs sengrieķu teātra cilvēki', 11.
  • Research Papers 'Trīs sengrieķu teātra cilvēki', 12.
  • Research Papers 'Trīs sengrieķu teātra cilvēki', 13.
  • Research Papers 'Trīs sengrieķu teātra cilvēki', 14.
  • Research Papers 'Trīs sengrieķu teātra cilvēki', 15.
  • Research Papers 'Trīs sengrieķu teātra cilvēki', 16.
  • Research Papers 'Trīs sengrieķu teātra cilvēki', 17.
  • Research Papers 'Trīs sengrieķu teātra cilvēki', 18.
  • Research Papers 'Trīs sengrieķu teātra cilvēki', 19.
  • Research Papers 'Trīs sengrieķu teātra cilvēki', 20.
  • Research Papers 'Trīs sengrieķu teātra cilvēki', 21.
  • Research Papers 'Trīs sengrieķu teātra cilvēki', 22.
  • Research Papers 'Trīs sengrieķu teātra cilvēki', 23.
  • Research Papers 'Trīs sengrieķu teātra cilvēki', 24.
  • Research Papers 'Trīs sengrieķu teātra cilvēki', 25.
  • Research Papers 'Trīs sengrieķu teātra cilvēki', 26.
  • Research Papers 'Trīs sengrieķu teātra cilvēki', 27.
  • Research Papers 'Trīs sengrieķu teātra cilvēki', 28.
Extract

Par AISHILU (arī Eshils; ap 525-456), atiskās traģēdijas klasiskā laikmeta aizsācēju, biogrāfisku ziņu maz. Viņš ir dzimis Eleisīnā, vieta, kur Dēmetras godināšanai jeb auglības kultam ir dziļas saknes, kur noturīgas šai dievietei veltīto mistēriju tradīcijas. Mistēriju gaisotne bijusi noslēpumaina, tajās varēja piedalīties tikai iesvētītie, un šajā rītā ietvertajā kalpošanā dievietei nosacīti saskatāmas ar teātra izrādi radniecīgas iezīmes (piemēram, epizodes, kurās atveidoja Dēmetras un Persefones atsevišķas dzīves norises). Iespējams, Eleisīnas tradīcijas ietekmēja arī Aishilu, raisot viņa dramaturga talantu.
Vēl zināms, ka Aishils piederējis pie dižciltīgas zemes īpašnieku dzimtas un viena no viņa izteiktākajām rakstura iezīmēm bijis ar pašcieņu saistīts lepnums, kā arī patstāvīgums un neatkarīgus uzskatos. (Vai gan citādi dramaturgs spētu radīt tāda rakstura varoni kā Prometejs?)
Domājams, ka rakstnieks bijis pārliecināts Atēnu demokrātijas atbalstītājs, lai arī ne vienmēr atsevišķās niansēs viņa uzskati sakrituši ar vispārējiem atzinumiem. Aishils savu patriotismu, dzimtenes mīlestību apliecinājis kā vairums atēniešu, piedaloties grieķu - persiešu karos gan Maratonas kaujā, kur guvis ievainojumu, gan cīņās pie Salamīnas un Platajām. Karos pārdzīvoto, kā arī savu pārliecību par demokrātijas pārākumu salīdzinājumā ar Austrumu despotijām rakstnieks apliecinājis astoņus gadus vēlāk lugā ,,Persieši” (472 p. m. ē.), kurā attēlota grieķu uzvara pie Salamīnas 480. gadā p. m. ē.
Savu dramaturga talantu, šķiet, Aishils apzinājies jau agrā jaunībā, bet pirmo uzvaru traģēdiju sacerētāju sacensībās viņš guvis 484. gadā p. m. ē., t. i., apmēram četrdesmit gadu vecumā. Arī pieminētā luga ,,Persieši” sižetiski nesaistītas tetraloģijas ietvaros guvusi uzvaru. Pavisam Aishilam pieder trīspadsmit uzvaru un, domājams, deviņdesmit lugu, no kurām saglabājušās septiņas traģēdijas, kā arī atsevišķu darbu fragmenti. Aishila pēdējā uzvara datējama ar 458. gadu p. m. ē., kad skatītāji guva iespēju noskatīties triloģiju ,,Orestija” (tā saglabājusies līdz mūsdienām) un tai pievienoto ceturto lugu - satīru drāmu ,,Protejs". Šajā triloģijā Aishils, tāpat kā Sofokls, ieviesis trešo aktieri, kā arī izmantojis dekorācijas skatuves dibenplānā.…

Author's comment
Atlants