1.Komunikācija bija spontāna tikšanās neformālā vidē. Tā noritēja 7. tramvajā, trešdienā ap sešiem vakarā. Tā bija tieša verbāla komunikācija starp divām bērnības draudzenēm, kas ilga apmēram divdesmit piecas minūtes. Abas ir uzaugušas Viesītē un mācījušās Viesītes vidusskolā, bet viena otru nav redzējušas kopš, pirms 2 gadiem, atbrauca uz Rīgu turpināt mācības. Šīs komunikācijas mērķis bija noskaidrot, notikumus, kas norisinājās šo 2 gadu laikā. Apkārt esošie cilvēki, tāpat kā komunikācijā iesaistītās personas, brauc tramvajā, gaidot savu pieturu, un īpaši neietekmē sarunas gaitu. Vērā ņemams fakts ir arī tas, ka skolā viņas nav bijušas labākās draudzenes, drīzāk pat varētu teikt, ka viņas ir bijušas ienaidnieces un sāncenses, jo Laura 10. klasē izplatīja nepatiesas baumas par Diānu, kas ļoti sabojāja viņu attiecības.
2.Kas ir komunikatori: nosūtītājs/i un saņēmējs/i?
Saņēmējs: 21. gadu vecā meitene Laura, kura izskatās ļoti ieinteresēta sarunā , uzdod ļoti daudz jautājumus, ir ziņkārīga un sniedz ļoti daudz informācijas, kuru jau ir noskaidrojusi iepriekš. Meitene satiekot bijušo klasesbiedreni izskatās ārkārtīgi laimīga un iepriecināta, jo ir aizmirsusi pagātnes notikumus.
Nosūtītājs. 21. gadu vecā Diāna, kura nav aizmirsusi savstarpējo konkurenci un naidīgās attiecības skolas laikā, uzvedās distancēti, un uz Lauras jautājumiem atbild īsi, kodolīgi, cenšoties neizpaust nekādu lieku informāciju. …
