-
Mūzikas funkcionēšana pārejas rituālā. Latviešu gadskārtas svētki – Jāņi
Nr. | Chapter | Page. |
1. | Ievads | 3 |
2. | Rituāls | 4 |
3. | Pārejas rituāls | 5 |
4. | Latviešu gadskārtu svētki Jāņi kā pārejas rituāls | 6 |
5. | Jāņi latviešu kultūrā | 7 |
6. | Līgošana | 10 |
7. | Mūzikas funkcijas Jāņos | 13 |
8. | Nobeigums | 15 |
9. | Izmantotā literatūra | 16 |
2. Rituāls
Lai runātu par pārejas rituālu Jāņiem latviešu kultūrā, vispirms autores vēlētos iepazīstināt ar rituālu kā tādu. Cilvēku dzīvē tas ieņem būtisku lomu, jo tas tiek uzskatīti par atskaites veidu dzīves ritumā. Rituāliem ir daudz funkciju gan individuālā, gan sabiedrības līmenī:
• tie var pārraidīt un izpaust cilvēku emocijas,
• ietekmēt un pastiprināt uzvedības formas,
• ieviest izmaiņas vai atjaunot mentālu harmoniju un līdzsvaru.
Rituāls nav universāls, starpkultūru fenomens, bet gan noteikts cilvēku skatījums uz dzīvi un lietu kārtību pasaulē kopumā. Victor Turner, kuram ir būtiska nozīme pārejas rituāla jēdziena attīstīšanā, rituālu apraksta kā „noteikta formāla uzvedība kādos gadījumos, kuri nav ikdienišķi un ir saistīti ar pārliecību par mistisku vai neempīrisku eksistenci, kuru aplūko kā visu efektu pirmo un pēdējo iemeslu,” (Turner, 1982). Savukārt, Bobby Alexander jēdzienu ‘rituāls’ izprot kā tādu tradicionālu reliģisku notikumu, kas paved durvis no ierastās ikdienas uz augstāku realitāti vai neparastu spēku esamību, lai izzinātu to pārvēršanās spēku noslēpumu (Alexander, 1997). Viņš uzsver, ka visi rituāli, tajā skaitā arī reliģiskie, sakņojas parastajā, cilvēku pasaulē. Varētu minēt ļoti daudz rituālu piemērus, saskaņā ar visplašāko definīciju, taču jāņem vērā, ka nav tikai tādas vienas darbības, ko varētu saukt par rituālu un kura būtu vienā mirklī visā pasaulē atpazīstama, jo pastāv neskaitāms daudzums dažādu uzvedības formu. Pat ja antropologi vienotos par vienu rituāla apzīmējumu, tas nenozīmētu, ka tā mērķis vai funkcija būtu pašsaprotamas.
Rituāls saista kopā dalībniekus kādā darbībā, pasīvas vai aktīvas izteiksmes komunikācijā (verbāla un neverbāla), noslēpumainu vai vispārzināmu zinību dalījumā. Bieži vien rituālus paspilgtina kāpinātas emocijas, kas ir atkarīgas no konteksta. Arī atbildes reakcija uz rituāliem nav iepriekš nosakāma, piemēram, regulāri piedaloties kādā rituālā, cilvēks var izjust plašu klāstu dažādu emociju – no dusmām un neapmierinātības līdz laimei. Iekšēji indivīds var piekrist vai nepiekrist rituāla procesam.
…
Vasaras saulgriežos, kad visgarākajai dienai seko visīsākā nakts, mūsu tauta svin Jāņus. Šie svētki uzskatāmi par vislatviskākajiem svētkiem, kurus vismazāk ietekmējušas svešas vēsmas. Senlatvijā Jāņi svinēti kopš aizvēsturiskiem laikiem, pirmsākumi aizsniedzas nepārskatāmā pagātnē – zemkopju saules kulta laikos. Šie svētki radušies ar nolūku, lai kaut ko pieminētu, slavinātu un visādi daudzinātu – gan vārdos, gan dziesmās, gan dažādās izdarībās, gan mielastā, gan rotājumos. Šīs tradīcijas joprojām ir saglabājušās līdz mūsdienām, dažas stiprāk, dažas vājāk, taču Jāņus ikviens latvietis zina kā savas tautas svētkus, kad pieminēt šī senā rituāla būtību – pietuvoties dabas enerģijai, atzīmēt gadskārtu maiņu, pamest pilsētas mūrus un sanākt kopā ar tautiešiem pie dabas krūts.
