Evaluation:
Published: 21.05.2008.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 2 units
References: Not used
  • Research Papers 'Šizofrēnija', 1.
  • Research Papers 'Šizofrēnija', 2.
  • Research Papers 'Šizofrēnija', 3.
  • Research Papers 'Šizofrēnija', 4.
Extract

Kā rodas šizofrēnija? Lai gan precīzs tās cēlonis aizvien nav zināms, slimība rodas bioķīmisku, ģenētisku un citu traucējumu rezultātā. Zinātnieki noskaidrojuši, ka šizofrēnijas slimnieka smadzenēs notiek ķīmiskā savienojuma – dopamīna līdzsvara traucējumi.
Saslimt var jebkurā vecumā, taču biežāk tas notiek starp 15 – 30 gadiem. Speciālisti uzskata, ka iespēju saslimt ar šizofrēniju ietekmē vairākas lietas. Pirmkārt, tā ir pārmantojamība, kāda noteikta gēnu kombinācija, kas nosaka galvas smadzeņu nepareizu funkcionēšanu. Otrkārt – tā ir apkārtējās vides ietekme. Taču stress un sadzīves problēmas tikai veicina slimības izpausmi, nevis tās rašanos.
Ar šizofrēniju slimo 1% iedzīvotāju neatkarīgi no valsts sociāli ekonomiskā stāvokļa, rases, reliģiskās piederības, izglītības vai klimata. Šizofrēnija ir hroniska psihiska saslimšana ar ilgstošu norisi, kā rezultātā parādās izmaiņas slimnieka personībā, tiek zaudēta saistība starp domāšanu, uztveri, emocijām un rīcību. Cilvēks zaudē iekšējo veselumu. Biežāk ar to saslimst vīrieši17. – 27. dzīves gadā un sievietes17 – 37 gadu vecumā. Šizofrēnijas simptomi izpaužas murgos, halucinācijās, nespējā just un paust emocijas, nespējā pieņemt lēmumus, bezmērķībā. Terminu šizofrēnija1911.gadā ieviesa vācu psihiatrs Eižens Bleulers, kas tulkojumā no grieķu valodas nozīmē ”sašķelts prāts”.

Author's comment
Atlants