Klimata izmaiņu rezultātā, kuras izraisa siltumnīcas efekts, puse no pasaules ledus daudzuma izkusīs, Arktikas ledus daudzums samazināsies, līdz ar to, kā tiek prognozēts, pasaules okeāna līmenis nākamā gadsimta sākumā pieaugtu par apmēram 50 centimetriem- zemāk esošā piekrastes zona applūdīs. Tas savukārt ietekmēs biodaudzveidības samazināšanos, tradicionālo augu un dzīvnieku sugu bojāeju, kā arī pasaules veģetācijas zonu maiņu- pārvietosies robežas starp pļavu, mežu un ar krūmājiem apaugušām platībām. Līdz ar ūdens līmeņa paaugstināšanos, notiktu arī izmaiņas saldūdens sistēmā, samazinātos dzeramā ūdens krājumi un arī kvalitāte.
Šīs, protams, nav vienīgās problēmas, kas rodas siltumnīcas efekta rezultātā, taču tās visas pilnīgi noteikti radīs sarežģījumus ne tikai cilvēku dzīvē, bet arī visos dabas procesos. ANO valstis 1997. gadā izveidoja Kioto protokolu, kas stājās spēkā 2005.gadā, lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošās gāzu emisijas par 8%, taču pašlaik var teikt, ka šis protokols vairs nav spēkā, jo oglekļa dioksīda izmešu daudzums turpina pieaugt. …
Pēdējos gados pasaules un arī Latvijas iedzīvotājus aizvien vairāk ietekmē globālas klimata izmaiņas, kas saistītas ar ogļskābās gāzes daudzuma palielināšanos atmosfērā, vidējās temperatūras paaugstināšanos, ūdens līmeņa celšanos okeānos un jūrās un daudzām citām problēmām, kas skar ikvienu no mums. Šīs pārmaiņas dabā ir izraisījusi cilvēku aktīvā saimnieciskā darbība, kā rezultātā ir radusies parādība, ko sauc par globālo sasilšanu- Zemes vidējās temperatūras paaugstināšanos, kas rada pārmaiņas klimatā.

