Ekonomika kā zinātne māca ekonomēt, t.i., iegūt visvairāk no tā, kas mums ir. Indivīdam tas nozīmē izmantot savas iespējas un savus ienākumus tā, lai gūtu vislielāko apmierinājumu vai ieguvumu. Sabiedrībai kopumā tas nozīmē izmantot cilvēku prasmi un enerģiju, zemi, ēkas un iekārtas, un citus ekonomikas resursus tā, lai sasniegtu iespējami augstāku dzīves līmeni.
Resursu attiecības var būt tādas: zeme/kapitāls; zeme/darbs; zeme/uzņēmējspējas; zeme/informācija; kapitāls/darbs; kapitāls/uzņēmējspējas; kapitāls/informācija; darbs/uzņēmējspējas; darbs/informācija.
Resursu optimālo attiecību optimizācija:
minimālās izmaksas
maksimāli ienākumi
produktivitātes pieaugums
kvalitātes pieaugums
citi kritēriji
Resursu attiecību plānošana un tās ietekmējošie lielumi:
ražošanas nozare, virziens;
intensifikācijas līmenis;
specializācijas pakāpe;
zinātniski tehniskais progress;
kooperācijas pakāpe;
citi.…
