Liriskais „Es” patstāvīgi baidās no krišanas grēkā, pārdzīvodams par to. Liriskajam „Es” temats ir tuvs, caur to izpaužas viņa pārdzīvojums
Dzejas valoda ir plūstoša, ar atskaņām. Tajā daudz dominē tādi vārdi kā- vilina, vienaldzība, mirst, nāve, reibst, mīla, mīlestība. Teksts ir viegli uztverams, taču tajā esošie smagie, reizēm depresīvie vārdi rada tādu kā smeldzi. Piemēram: „tumša tveice, sāpju gaisma, katlā ieslodzīts, pie zemes spiests, miroņus bez spēka, kā ēna, kā spoks.”
Tekstā ir ļoti daudz salīdzinājumu, kuri spilgtina dzejas ideju un norāda tās piederību dekadencei.
