-
Gaisa temperatūra - mainība un dinamika
Siltās Golfa straumes dēļ Latvija atrodas pozitīvo temperatūru anomāliju reģionā, ko visvairāk var novērot tieši ziemā.
Klimatu nosaka arī Baltijas jūras tuvums un Rīgas jūras līča ievirzīšanās teritorijas iekšienē, kas nosaka mazākas temperatūras diennakts un gada temperatūras svārstības piekrastes rajonos. Attālinoties no krasta, klimats kļūst kontinentālāks, piekrastes rajonos ziemas ir siltākas, taču vasaras vēsākas, rudens siltāks par pavasari. Bezsala periods jūras piekrastē ir par dažām nedēļām garāks nekā valsts austrumu rajonos. Gaisa masas ietekmē arī ūdens temperatūra, kas vasarā tām dod salīdzinoši stabilāku slāņojumu un piekrastē ir skaidrāks laiks un mazāks nokrišņu daudzums nekā tālākajās teritorijās no jūras. Savukārt rudenī un ziemā notiek pretējais – gaisa masu stabilitāte izzūd, piekrastē novērojams apmācies laiks un lielāks nokrišņu daudzums nekā iekšzemē. Visos gadalaikos stiprāks vējš ir tieši jūras piekrastē, nevis tālāk no tās, jo tālāk no jūras dēļ nedaudz paugurainā reljefa un lielajām mežu platībām tiek kavēta piezemes gaisa masu cirkulācija. (Zirnītis, 1968)
Austrālijas klimatu arī ietekmē daudzi dažādi faktori, kas savā starpa mijiedarbojas.
…
Literatūras apskats: 1.1. Balstoties uz ziņojumiem un zinātnisku literatūru (piemēram, Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPPC) 2007 ziņojums, Assessment of Climate Change for the Baltic Sea Region rakstu krājums, vai arī Valsts pētījumu programmas KALME (http://kalme.daba.lv/) rezultāti vai citiem zinātniskajiem avotiem) raksturojiet gaisa temperatūras mainību Eiropā, iespējamās prognozes Eiropas, kā arī Latvijas teritorijai un miniet temperatūras izmaiņu ietekmes uz dabas un sociālajiem procesiem. 1.2. Definējiet komforta jeb fizioloģiski efektīvās temperatūras jēdzienu, raksturojot izmaiņu noteicošos faktorus. 1.3. Salīdziniet (tabulāri) Latvijas vidējos klimatiskos rādītājus (vidējā, maksimālā, minimālā gaisa temperatūra, nokrišņu režīms, bezsala un veģetācijas periods, ekstremālās vērtības, normas temperatūra) ar jebkuras citas teritorijas (pēc izvēles) klimatiskajiem rādītājiem, piemēram, Latvija un Ukraina/Gana/Austrija. Raksturojiet kopīgās un atšķirīgās pazīmes, ietekmējošos faktorus. 1.4. Izmantojot literatūras datus, kartogrāfisko materiālu u.c., sniedziet detālu divu izvēlēto Latvijas meteoroloģisko novērojumu staciju fizioģeogrāfisko aprakstu un raksturojiet apskatīto faktoru ietekmi uz klimatu: ģeogrāfiskais stāvoklis (novietojums, attālums no jūras – kā tas ietekmē klimatu?); reljefs; hidroloģiskais režīms, zemes izmantošanas veids u.c. faktori. Rezultāti un diskusija (Liepāja,Rūjiena). Secinājumi. Literatūras saraksts.
