-
Nācijvalstis un jaunās politiskās sistēmas
Nācijvalstu parlamentiem, salīdzot ar valdībām, ir mazāka ietekme un iespējas ietekmēt ES lēmumu pieņemšanas un veidošanas procesu. Viens no iemesliem, kā dēl pastāv salīdzinošs tiešas parlamentāras kontroles trūkums ir fakts, ka parlamentiem nav formālas ES līguma varas, tādēļ valdības var izvēlēties, par kādām tēmām konsultēties ar parlamentu pēc brīvas izvēles. Visas valdības ar valstu parlamentiem konsultējas fundamentālos gadījumos, piemēram, kad ir nepieciešama līgumu ratifikācija saskaņā ar attiecīgo konstitucionālo nepieciešamību. Cits iemesls šāda veida situācijai ir atsevišķas grūtības, kas rodas attiecībā uz to, kas tiek uzskatīta par galveno sfēru, kura tiks pakļauta parlamenta ietekmei – ES likumdevējvaras konsultēšana.1 Tomēr pastāv arī institūcijas, kas nācijvalstu parlamentos pilda ietekmēšanas lomu. Visās ES dalībvalstīs ir nodibinātas ES komitejas, kas darbojas valsts parlamenta ietvaros. Atsevišķās valstīs šīs institūcijas darbojas vairāk kā vieta, kur tiek diskutēts un cenšanās vienoties par dažādiem ES jautājumiem, bet citur kā koordinēšanas komitejas. …
Acīmredzamākais, ko dalībvalstis zaudē, iestājoties Eiropas Savienībā, ir tās nacionālā lēmumu pieņemšanas vara. Atsevišķās politikas sfērā, kā lauksaimniecība un ārējā tirdzniecība, lēmumi tiek pieņemti ES līmenī, bet pārējās jomās, kā vides un konkurences politikā, lēmumu pieņemšanas atbildība tiek sadalīta starp ES un dalībvalstu institūcijām. Iemesls, kādēļ ES dalībvalstis ir veicinājušas savas suverenitātes zaudējumu un ir vēlējušās līdzdarboties kolektīvā lēmumu pieņemšanā, ir nācijvalstu lēmumu pieņemšanas institūciju uzskats un lielākās sabiedrības daļas atbalsts, ka šāda veida rīcība ir valsts nacionālajās interesēs. Sekas šādai nācijvalstu rīcībai ir šo valstu eiropeizācija, kas nozīmē, ka nacionālās politiskās struktūras, politiskie aktori, politiskie procesi un politikas ir pieaugoši orientētas Eiropas virzienā. Valstu valdības ir tās institūcijas, kas visvairāk spēj ietekmēt vai kontrolēt ES procesus. Visredzamāk šāda veida ietekme ir manāma attiecībās ar Eiropas Komisiju (EK) un Ministru Padomi (MP). Tiek nodrošināts, ka visas ES dalībvalstis ir pārstāvētas EK, bet tas nenozīmē, ka komisāru vai Komisijas amatpersonu darbība ir darbība savas nācijvalsts interesēs vai tie darbojas kā valdības pārstāvji. Nācijvalsts valdībai meklējot atbalstītājus EK, ir iespējams ietekmēt šo amatpersonu lēmumus sev par labu. Tomēr pastāv arī citi veidi, kā valsts valdība var ietekmēt Komisijas lēmumus. Tā kā EK ir veidota no formāliem kanāliem, kā ekspertu grupām, kas dod padomus Komisijas locekļiem jebkuros jautājumos, neskaitāmām lēmumu pieņemšanas sapulcēm darba grupās. Valdības spēj ar neformālu satikšanos un apspriežu palīdzību darbojošos personu viedokļus ietekmēt, lai panāktu lēmumu, kas ir pozitīvs attiecīgās valsts interesēm.
