-
K.G.Junga darbs "Psiholoģiskie tipi"
| Nr. | Chapter | Page. |
| REFERĀTS | 1 | |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | PSIHOLOĢISKIE TIPI | 4 |
| 1.1. | Ekstravertais mentālais (domājošais) tips | 4 |
| 1.2. | Introvertais domājošais (mentālais) tips | 4 |
| 1.3. | Ekstravertais emocionālais tips | 5 |
| 1.4. | Introvertais emocionālais tips | 6 |
| 1.5. | Ekstravertais sensorais tips | 6 |
| 1.6. | Introvertais sensorais tips | 7 |
| 1.7. | Ekstravertais intuitīvais tips | 8 |
| 1.8. | Introvertais intuitīvais tips | 8 |
| SECINĀJUMI | 10 | |
| LITERATŪRAS SARAKSTS | 11 | |
| Pašvērtējums | 12 |
SECINĀJUMI
Domājošā, emocionālā, sensorā un intuitīvā tipu savdabība parādās no cilvēka ekstraversijas – intraversijas. Piemēram, domājošais tips var būt gan ekstraverts, gan intraverts. Atkarībā no tā, ekstravertajam domājošajam tipam būs raksturīga darījumu loģika, izdevīgums, savukārt intravertajam domājošajam tipam – attiecību loģika, zinātniskās teorijas. Līdz ar to var secināt, ka šo tipoloģiju var pielietot praktiskie. Piemēram, izanalizējot kādas personas domāšanu, emocijas, sajūtas un intuīciju, kā arī noskaidrojot, vai šis cilvēks ir introverts vai ekstraverts, mēs iegūstam priekšstatu par indivīda īpašībām. Tas, savukārt var palīdzēt piemērotākās profesijas vai izglītības izvēlē.
Vēl kāds aspekts, kur K.G.Junga tipoloģiju var pielietot praktiski, ir veidojot priekšstatus kā uzvedas konkrētas tautības pārstāvji, piemēram, latvieši, krievi, musulmaņi u.c.
Pārzinot Junga psiholoģiskos tipus, cilvēkam paveras iespējas ne tikai vienkārši noskaidrot pie kura tipa pieder, piemēram, Čarlzs Darvins, bet paveras iespējas arī vairāk izprast konkrētās personas rīcības motīvus, līdz ar to sabiedrībā veidojas lielāka savstarpējā rīcības izpratne.…
1921. gadā tika publicēts K.G. Junga darbs «Psiholoģiskie tipi». Šajā traktātā Jungs izvērš mūsdienās plaši pazīstamo domu par di¬viem ievirzes tipiem — introverto un ekstraverto tipu — un apraksta četras psihes funkcijas: domāšanu, jūtas, sajūtas un intuīciju. Šā darba ietvaros Jungs pamato savas un Freida uzskatu atšķirības, norādot, ka psihoanalīzes pamatlicējs pārstāv ekstraverto tipu un tāpēc pasauli redz citādi nekā viņš. Taču daudz būtiskāks (vismaz Junga attīstības ceļā) ir grāmatas apakšvirs¬raksts «Individuācijas psiholoģija». Pirmo reizi šāds nojēgums sastopams periodā, kad Jungs intensīvi nodarbojas ar savām vīzijām un sapņiem, cenšoties izprast šīs psihes manifestācijas. Individuācija ir psihiskās nobriešanas un transformācijas process patības izveides virzienā. Tas ir spontāns un dabisks process, kurā tiek apvienoti, integrēti psihes dažādie (arī pretējie) veido¬jumi. Individuācija jeb paštapšana ir nevis lineārs, bet gan vir¬tuāli koncentrisks process — nemitīga tuvošanās patībai. Tāpēc cilvēks vienmēr ir ceļā uz sevi. Darbs «Psiholoģiskie tipi» atklāj Junga pat-stāvīgās zinātniskās jaunrades posmu. Ārsta praktiskajā darbā ar nervu slimniekiem K.G. Jungs jau sen pamanīja, ka bez daudzajām cilvēka psihes individuālajām at¬šķirībām pastāv arī tipiskas atšķirības. Līdz ar to pir¬mām kārtām izdalīja divus krasu atšķirīgus tipus, kurus viņš nosau¬ca par intraversijas un ekstraversijas tipu.
