Pozitīvu un negatīvu inducētu emociju ietekme uz cilvēka uzskatiem par individuālo nākotnes perspektīvu (eksperiments)

Ievads

Indivīda ieskati attiecībā uz savu nākotni lielākoties tiek saprasti kā lietas, kuras visdrīzāk notiks nākotnē vai ir sagaidāmas, atkarībā no indivīda interesēm. Ekspektācijas, kas tendētas uz nākotni, var sakrist ar realitāti, taču lielākoties tās ir nereālistiskas. Ja notiek kas pavisam negaidīts, kas nesakrīt ar indivīda nākotnes redzējumu, tas tiek saukts par pārsteigumu.
Vispārīgi fakti un galveno jēdzienu definīcijas
Vairāki pētījumi liecina, ka katra indivīda ieskati attiecībā uz savu nākotni spēlē nozīmīgu lomu jūtu un emociju veidošanā (Geers & Lassiter, 1999, 2002; Hodges, Klaaren, & Wheatley, 2000; Klaaren, Hodges, & Wilson, 1994; Sheppard & McNulty, 2002; Wilson, Lisle, Kraft, &Wetzel, 1989; kā minēts Geers & Lassiter, 2005), taču, lai izprastu smalko saikni starp šīm abām parādībām, jāizprot, kas īsti ir emocijas. Emocijas ir psiholoģisku komponentu kopums, kas ietver subjektīvas sajūtas, tendenci rīkoties, fizioloģisku ierosu, kognitīvu novērtējumu un uzvedības komponentu (Niedenthal, Krauth – Gruber, & Ric, 2006, kā minēts Zentner, Grandjean, & Scherer, 2008). Kopš 19. gadsimta beigām emociju teorijas tiek attīstītas triju nozaru ietvaros. Tās ir: bioloģija, kognitīvā psiholoģija un sociālais konstruktīvisms.
Līdz tam rietumu filozofiskajās tradīcijās un kultūrā emocijas (vai precīzāk – „kaislības”) tika aplūkotas kā saprāta opozīcija – tās uztvēra kā cilvēka dzīvnieciskās izcelšanās atliekas. Tomēr līdz ar kognitīvās psiholoģijas „dzimšanu” (ap 1960. gadu), šis skatījums krasi mainījās. Kognitīvās psiholoģijas pārstāvji pretojās šim uzskatam uzsverot, ka emocijas kalpo cilvēku savstarpējai mijiedarbībai un tās racionālajām funkcijām, kā arī pašām personiskākajām cilvēka interesēm, kas lielā mērā nodrošina viņa labklājību (Zimbardo, McDermott, Jansz & Metaal, 1995).
Daudzveidīgas jūtas un emocionālie stāvokļi, kas pārdzīvoti dažādās dzīves situācijās, veido emocionālo fonu un ietekmē personības dzīvi un attieksmi pret sevi.
Īsens un Geva (Isen & Geva) ir atklājuši, ka pozitīvās emocijas aktivizē motivāciju sasniegt mērķus (Isen & Geva, kā minēts Lerner & Small, 2002).
Negatīvās emocijas, piemēram, bailes, savukārt, tiek saistītas ar nedrošību un nespēju pilnībā uzturēt kontroli pār jaunām, nebijušām situācijām un rezultātā neveidot relatīvi optimistisku novērtējumu par nākotnes situācijām (Lerner & Kelter, 2000, kā minēts Lerner & Small, 2002).

…