Neizbēgamā virzība uz apvērsumu.
„Latvijas sabiedrībā pastāvējušās tendences par labu diktatūrai varēja tā arī palikt tikai tendences, ja tās dzīvē nerealizētu varaskāras personības. [...] Krietni pirms 15. maija parādījās Ulmaņa vēlēšanās, lai viņu dievina, apbrīno, pielūdz. Demokrātija to nevarēja nodrošināt, to nevarētu nodrošināt nekāda Satversmes reforma.” [2;17]
„Ulmaņa rakstura īpašības – noslieci uz autoritārismu, varaskāri, nespēju dzīvot bez varas, Latvijā ievēroja un atzīmēja jau ļoti agri [...].” [2;18]
„Ulmanis nebija vienīgais, kurš Latvijā domāja par apvērsumu, taču viņš bija vienīgais, kurš spēja to īstenot. [...] 15.maijs bruģēja ceļu uz neatkarības bojā eju.” [2;74]
„Apskatīt sīkāk K. Ulmaņa un viņa valdības darbību šeit nav iespējams-tik bagātīga un daudzpusīga tā bijusi.”[4;329]…