„Vēsture ir tāda, kāda tā ir. Atšķirīgi ir tikai vēsturnieki. Nereti pilnīgi pretēji ir epiteti, kādus viņi lieto. Dažkārt pat interpunkcija. Es, piemēram, neliktu pēdiņās jēdzienu – neatkarīga Latvija, kā to ne reizi vien dara mūsu vēstures hronisti”, tā Jānis Peters, rakstot priekšvārdu Aleksandra Čaka grāmatai „Mūžības skartie”, kas arī dzejā stāsta par Latviešu strēlniekiem, kas, pēc manām domām, ir bruģējuši ceļu uz neatkarību, vienotību un brīvību. Šo darbu veidot, manuprāt, ir grūti, tikai tādēļ vien, ka jālasa literatūra, kas apraksta šausminošos notikumus, ko ir piedzīvojuši šie strēlnieki. Domāju, izvēloties šo tēmu, kā minums ir jāizlasa divas grāmatas, kas aprakstītu strēlnieku gaitas pirmajā pasaules karā, un šeit atkal nāktos piekrist J. Peteram, kurš saka, ka vēsturnieki ir atšķirīgi, es gan vēlētos teikt, ka viņu viedokļi ir atšķirīgi, tādēļ, lai šāda apjoma un nozīmes darbu rakstītu, nevar vienā dienā apsēsties un to izdarīt. Domāju, ka jebkura lieta vēsturē ir mazliet saistīta ar filozofiju, bet it sevišķi tās lietas, kas tiešā veidā saistās ar cīņām par brīvību, šajā gadījumā cīņām par Latvijas brīvību.…
