Hepatīts, tā veidi un ārstēšana

Ttv pētijumi
TTV DNS biežums, atklāts augsta riska grupās, piemēram, deviņiem no 50 pacientiem ar hronisku aknu slimību, kas nav hepatīti(18%), deviņiem no 98 hepatocelulāras karcinomas gadījumiem (9,2%), 17 no 52 intravenozo narkotiku lietotāji (32,7%), 15 no 80 talasēmijas pacientiem ar vairākkārtēju asins pārliešanu (18,8%) un trīs no 31 prostitūtām (9,7%) pārsniedza brīvprātīgo asins donoru un grūtnieču rādītāju, kas bija 14 no 200 ( 7%) un attiecīgi septiņi no 103 (6,8%). Jāveic papildu molekulārie pētījumi, lai noteiktu to īstermiņa, kā arī ilgtermiņa klīnisko nozīmīgumu.

Akūts hepatīts
Gandrīz visi pacienti ar A hepatīta infekcijām pilnībā atveseļojas bez komplikācijām, ja viņi bija veseli pirms inficēšanās. Tāpat akūtām B hepatīta infekcijām ir labvēlīga virzība uz pilnīgu atveseļošanos 95–99% pacientu. Tomēr daži faktori var izraisīt sliktāku iznākumu, piemēram, blakusslimības vai sākotnēji ascīta, tūskas vai encefalopātijas simptomi. Kopumā mirstības līmenis no akūta hepatīta ir zems: kopumā A un B hepatīta gadījumos tas ir aptuveni 0,1%, bet dažās populācijās tas var būt lielāks (infekcija gan ar B, gan D hepatītu, grūtniecēm utt.)
Atšķirībā no A un B hepatīta, C hepatītam ir daudz lielāks hroniska hepatīta progresēšanas risks, sasniedzot 85–90%. Ir ziņots, ka ciroze attīstās 20–50% pacientu ar hronisku C hepatītu.
Citas retas akūta hepatīta komplikācijas ir pankreatīts, aplastiskā anēmija, perifēra neiropātija un miokardīts.
…