Dzīve sastāv no daudz dažādām sastāvdaļām, bet visvairāk to veido brīži, kas rada mūsu
personiskās un emocionālās pieredzes. Literatūra ir viena no mākslas formām, kas spēj
iedzīvināt šos dzīves mirkļus un nodrošināt “iegājienu” cilvēka būtībā. Šajā esejas darbā
analizēšu M. Bērziņa romāna "Aizliegtais pianīns" un M. Zālītes stāsta "Pieci pirksti" saturu,
lai izpētītu, kā šie literatūras darbi atspoguļo dzīves mirkļus un piedāvā dažādas perspektīvas,
uz cilvēka eksistenci.
Sižets:
"Aizliegtais pianīns" ir M. Bērziņa romāns, kas stāsta par 20. gadsimta Latvijas vēsturi,
vairāk konkrēti, par diviem jauniem cilvēkiem, kas iepazīstas mūzikas skolā. Viņu attiecības
attīstās, kamēr valsts piedzīvo pārmaiņas un neskaidrību. Romāns ilustrē to, kā individuālas
dzīves var ietekmēt lielie vēstures notikumi.…
