Katram laikmetam ir sava specifika domāšanā, filosofiskā valoda unproblēmu nostādne. Filosofu saistība ar savu tautu , valodu un kultūrvēsturisko laikmetu piešķir filosofijai nacionālus vaibstus. Katrā laikmetā valdošās filosofiskās domas veido savus virzienus.
Viduslaiku pasaules saknes jau meklējamas agrīnajā kristietībā, par “viduslaiku filosofiju” kritietiskā doma top līdz ar jauna – no antīkās sabiedrības atšķirīgas – laikmeta veidošanos. Tāpēc “viduslaiki” attiecināmi uz noteiktu periodu kritietiskās kultūras attīstības vēsturē. Šajā periodā rodas un pastāv garīguma formas, kas laikmetu padara atšķirīgu no antīkās sabiedrības un pārējiem laikmetiem, kas nomaina viduslaikus.
…
