Sieviete, protams, arī tika radīta, lai godātu Dievu, bet viņa tika radīta arī otram mērķim – lai godātu vīru. Dievs viņu speciāli radīja par palīgu Ādamam (1.Moz.1:18,20). Sievietei, piemēram, lūdzot vai publiski runājot ne tikai jāpagodina Dievs, bet arī viņas vīrs. Vienlaikus viņa pagodina Dievu, kad godā vīru. Sak.12:4 savā ziņā apliecina iepriekš minēti: “Tikumiem apveltīta sieva ir sava vīra krāšņs vainags, bet ļauna ir kā sastrutojums viņa kaulos.” Šis pants parāda, ka sievai ne tikai jāgodā vīrs, bet arī to, ka godbijīga sieva ir sava vīra gods! Sievas rīcība daudz lielākā mērā atstās ietekmi uz vīra godu nekā vīra rīcība uz sievas godu. Līdz ar to, sievietei ir jārāda priekšzīmīga un tikumīga uzvedība, jo viņa ir atbildīga ne vien par savu, bet arī vīra godu.
Turpinot šo goda analīzi ģimenes kontekstā, jāsecina, ka labi un cienījami senči, ir viņu pēcnācēju gods, un tie var nest svētību saviem pēcnācējiem. Šajā sakarā var minēt 1.Ķēn.11:13 un jo īpaši 1.Ķēn 15:4, kur tiek pateikts, ka Dāvida dēļ arī viņa dēls kļūs par ķēniņu. Tādejādi godbijīgs sencis ir pēcnācēju gods.
Kopumā jāsecina, ka gods Vecajā Derībā tiek uztverts ļoti daudzpusīgi, un to var skatīt gan saistībā ar Dievu, gan ģimenes vai dzimumu kontekstā.
…
