Beigās es gribu uzsvert, ka Edvardam Virzam „Straumēnos” izdevas izveidot dzīvi, kura ir dīvaini stabila, ārējiem notikumiem neskarta, savā veidā mūžīgā un ideālā pasaule. Šeit cilvēki ir atraduši sev mājas un spējuši samierināties ar nerimtīgo laika tecējumu, ritmiskajā gadalaiku maiņā rodot sev savdabīgu mieru. Nemitīgie lauku darbi, kurus secīgi pieprasa pati daba, it kā norāda uz visu lietu sakārtotību. Viss ir harmonijā, tāda ir lietu kārtībā. Tieši tāpēc par galveno, visapkopojošo dzīves gudrību var uzskatīt to, ka cilvēkam jābūt harmonijā gan ar sevi, gan ar apkārtējo vidi, cilvēkiem, jo tieši tad darbs neliksies tik neiespējams un grūts, un pati dzīve liksies daudz labāka, ja skatīties no harmoniska skatu punkta. Pēc grūta darba, tev būs iespēja atpūsties un tas būs tev par apbalvojumu, motivāciju strādāt vēl citīgāk. Šī grāmata atspuguļo latviskas saknes, skaistu un pozitīvu latviešu zemnieku sapni un nostalģiju pēc veciem laikiem. Kā arī otrā galvenā dzīves gudrība ir nekad neaizmirst savas saknes, tradīcijas un citas vērtības, jo kas gan mēs būtu bez šīm vērtībām? ”Straumēni ir ticības dziesma. Te dzied simtiem pārliecību. …
