Piemēri par ģimenes modeli/ attiecībām
Mums tik ļoti pierastās attiecības – māte, tēvs, bērns – vienkāršākais modelis, kurā viens otru mīl. Ievas brāļa ģimene
„Un tu būsi tu – Pāvils, kas sper bumbai, kas ir Lauriņas tēvs, kas mīl Vitu, kas raksta doktora disertāciju”
Izirušas ģimenes, Andreja vecāki, viņš un Ieva, kad Ieva ierodas pie viņa vecākiem, tēvam viņa joprojām ir mīļa, bet māte aizstāv savu dēlu, tāpēc ir naidīgi noskaņota pret Ievu, kaut arī iepriekš bijušas labās attiecības ar viņu. Toties starp Andreju un viņa tēvu ir manāma plaisa.
Māte stāsta: „Viņa bija uzgājusi pie tēva, tēvs apķērās viņai ap kaklu un raudāja, teica, ka viņa mājās viņai vienmēr būs vieta. Bet es jau nu gan.. neklusēju.. ei, ko tur, jāsaka vien ir, es pateicu, ka viņa ir manu dēlu nolādējusi un nozavējusi, dzīvu kapā sapūdējusi un lai met lielu līkumu ap manu namu, jo citādi es par sevi neatbildu!”
Atsvešināšanās starp tēvu un meitu, laika robs
Meita „Tas laiks ir pagājis, bija teikusi Monta. Ar to neviļus, bet strikti noraidīdama Andreja kārtējo atmiņu lavīnu” [..] „Vēlas viņa uzmanību tai siltajai Montai no miesas un asinīm, kura sēž pretī tēvam uz metāla krēsla ar pītu atzveltni. Tai Montai viņš vairs nevar pieskarties, jo palicis mētājamies kaut kur pagātnē kā Ievas Eglītes pazaudētā lieta.” [..] „Reiz bijusi mīlestība sarado dvēseles un izdzer sausas.” …
