19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā visu pasauli saviļņoja pārmaiņas gan politiskajā, gan sabiedriskajā, gan kultūras dzīvē. Daudzās Eiropas valstīs jau bija nostiprinājusies nacionalitātes apziņa, līdz ar to mainījās uzskati par to, kādai jābūt valsts valdībai. Sabiedriskā dzīve bija dažādu izklaidējošu atklājumu (kino, fotogrāfijas) pārņemta. Cilvēki tiecās izmēģināt visu jauno. Arī mākslas attīstība ievirzījās citādākā gultnē.
Mūsdienīgā, modernā māksla radās iepriekšminētajā laika posmā. Glezniecībā klasiskā reālisma skolas pārstāvji pievērsās jaunu tehniku, tēlu, to formu un pašizpausmes meklējumiem. Modernismu glezniecībā pārstāv dažādi strāvojumi, to nevar definēt kā vienu noteiktu gleznošanas tehniku. Savā ziņā tas ir kā protests, pretmets akadēmiskajai, reālistiskajai mākslas skolai. Modernisma veidi ir impresionisms, sirreālisms, fovisms, primitīvisms, simbolisms, futūrisms, kubisms un citi „ - ismi”, kuru daudzveidību mūsdienās ir grūti izšķirt. 1…
