-
Starptautiskie tirdzniecības darījumi un līgumu veidi
1.komercdarījumu būtība un veidi;
Komercdarījumu būtība ir resursu maiņa vai peļņas iegūšana.
Starptautiskajā tirdzniecībā darījumus iedala importa un eksporta veidos. Imports ir darījums, kad tiek iegādāts no ārzemēm, bet eksports, kad tiek pārdots ārzemēm.
2.līgumi, to būtība, īpatnības, veidi
Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par Starptautisko Preču Tirdzniecību (United Nations Convention on Contracts for the International Sale of Goods, saīsin. CISG)1 ir līgums, kas veido apvienotu starptautiskās tirdzniecības likumu, kurš šodien ir ratificēts 70 valstīs, kuras veido gandrīz visu pasaules tirdzniecības daļu, ieskaitot Latviju. CISG ļauj eksportētājiem izvairīties no problēmām, kas ir saistītas ar vēlamās likumdošanas izvēli, jo CISG piedāvā „pieņemamus nosacījumus, kuriem iesaistītās puses, tiesas un arbitri var uzticēties”2.…
Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par Starptautisko Preču Tirdzniecību (United Nations Convention on Contracts for the International Sale of Goods, saīsin. CISG) ir līgums, kas veido apvienotu starptautiskās tirdzniecības likumu, kurš šodien ir ratificēts 70 valstīs, kuras veido gandrīz visu pasaules tirdzniecības daļu, ieskaitot Latviju. CISG ļauj eksportētājiem izvairīties no problēmām, kas ir saistītas ar vēlamās likumdošanas izvēli, jo CISG piedāvā „pieņemamus nosacījumus, kuriem iesaistītās puses, tiesas un arbitri var uzticēties” . CISG tika izstrādāta ANO Starptautiskās Tirdzniecības Likumu Komisijas ietvaros (United Nations Commission on International Trade Law, saīsin. UNCITRAL) un tika parakstīts 1980. gadā Vīnē. CISG tiek dažreiz saukts par Vīnes konvenciju, taču šādu nosaukumu ir iespējams sajaukt ar citiem Vīnē parakstītiem līgumiem. Šis līgums stājās spēkā 1988. gadā, kad to bija parakstījušas 11 valstis. CISG tiek saukts par milzīgu starptautiskās likumdošanas panākumu un visveiksmīgāko starptautisko dokumentu līdz šim no visiem starptautiskiem tirdzniecības regulējošiem dokumentiem. Šādas veiksmes pamatā ir fakts, ka līguma slēdzēji ir var nepiedalīties noteiktos punktos līguma punktos, tos iepriekš izrakstot. Tieši šis punkts ļāva tik dažādām valstīm parakstīt vienoto tirdzniecības līgumu.
