Tēzes
1. Mūzikai tāpat kā citām mākslas formām Trešajā Reihā bija jāatspoguļo nacistu ideāli, savu uzvaru mūzikas propagandā tie lika uz “vāciskuma” uzsvēršanu. Lielu lomu mūzikas vērtēšanā noteica pašu nacistu personiskā gaume un ietekmes. Par izcilākajiem klasiskās mūzikas pārstāvjiem Reihā atzina R. Vāgneru, Ludvigu van Bēthovenu, V.A. Mocartu, R. Štrausu u.c. Populāras bija arī Verdi operas.
2. Par nacionālsociālistiskās partijas himnu tika atzīta “Horsta Vesela dziesma”, kas kļuva par vienu no Vācijas tā laika simboliem. Karavīru vidū ļoti populāra bija dziesma “Lili Marlene”, kuras anglisko versiju bija iecienījuši arī sabiedroto karavīri. Populārāko šīs dziesmas versiju iedziedājusi slavenā Marlēna Dītriha 1943. gadā. Bet Hitlera Jaunatnes viena no himnām bija dziesma Vorwärts! Vorwärts! (Uz priekšu! Uz priekšu!). Trešajā Reihā darbojās arī propagandas svinga orķestri, kā piemēram, “Charlie and his Orchestra”.
3. Trešajā Reihā aizliegta un nacistiem nepieņemama bija ārzemnieku radītā mūzika, kā arī tā mūzika, kas neatbilda viņu vācisko tradīciju “kultūras kanonam” – modernisms un avangards. Tā par aizliegtu kļuva gan ebreju radītā mūzika (Mendelsons, Mejērbers, Mālers), gan modernā Arnolda Šenberga un Paula Hindemita radītā mūzika. 1938. gadā Trešajā Reihā tika pieņemts likums, kas aizliedza atskaņot džezu, tā aizsākot jauniešu pretošanās kustību “Svinga jaunieši”.
4. Arī nacistu izveidotajās koncentrācijas nometnēs un geto pastāvēja sava mūzikas scēna – darbojās orķestri, tapa dziesmas, radās pat džeza grupas, kas ar savu mūziku izklaidēja SS oficierus. Ar mūzikas palīdzību daudzi ieslodzītie guva cerību izdzīvot, gan arīdzan tika psiholoģiski spīdzināti
…
