-
Mūsdienu izglītības problēmu analīze
Pamatmērķis
Nodrošināt katram iedzīvotājam iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību mūža garumā atbilstoši individuālām interesēm, spējām un valsts ekonomiskās attīstības vajadzībām.
Mērķi
• Paaugstināt izglītojamo vispārējo zināšanu, vērtībizglītības un dzīves prasmju apguves kvalitāti.
• Nodrošināt tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošu izglītības piedāvājumu.
• Paplašināt izglītības iespējas dažādām iedzīvotāju grupām visos reģionos.
• Stiprināt izglītības kvalitātes nodrošināšanas un vadības rīcībspēju.
Pamatnostādņu ieviešanu nodrošina Izglītības un zinātnes ministrijas struk¬tūrvienības un tās pakļautībā esošās iestādes, kā arī citas centrālās valsts pārvaldes institūcijas, kas iesaistītas izglītības politikas īstenošanā. Izglītības un zinātnes ministrija koordinē valsts centrālās pārvaldes institūciju un pašvaldību izglītības pārvalžu un iestāžu darbību pamatnostādņu īstenošanā.
Bez tam plānotās izmaiņas izglītībā iekļautas valdības rīcības plānā Valdības rīcības plāna izglītības nozares pasākumu izstrāde notika sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošo nozaru organizācijām. Sarunās piedalījās un priekšlikumus plāna pilnveidei izteic Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, vecāku apvienības "VISI", Latvijas Jaunatnes padomes un Latvijas Sporta federāciju padomes.
Izvērtējot Izglītības attīstības pamatnostādņu 2007.-2013.gadam ietvaros sasniegtos rezultātus, no iepriekšējā plānošanas perioda mantoto problemātiku, kā arī ņemot vērā nozares attīstību kavējošos faktorus, demogrāfiskās tendences un darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma prognozes, ir noteiktas būtiskās pamatnostādņu ietvaros risināmās problēmas. Jaunajās pamatnostādnēs, nosakot rīcības virzienus, ir ņemti vērā EM informatīvajā ziņojumā identificētie darba tirgus riski un demogrāfiskie izaicinājumi.
…
Nu jau gadu desmitiem no visaugstākajām izglītības un ne tikai izglītības forumu tribīnēm skan aicinājumi īstenot izglītības satura un metožu kvalitatīvu pilnveidi, kamēr praksē joprojām nemitīgi turpinās tradicionālā izglītības satura un metožu pielāpīšana. Ir vērts atskatīties vēsturē, lai konstatētu, ka praktiski visas šodienas izglītības koncepcijas un citi pamatdokumenti nepārtraukti atkārto jau sen apzinātās izglītības lielās problēmas. Izglītības problēmas tiek apspriestas dažādos līmeņos – tās apspriež filozofi, sociologi, pedagogi, psihologi, juristi, politiķi, publicisti. Katrā izglītības līmenī ir savas problēmas. Ja raugāmies uz izglītību līdz augstskolai, visproblemātiskākā ir profesionālā izglītība. Lai izglītības sistēma sekmīgi pildītu tai piederīgās funkcijas, ir nepieciešams veidot visu šai sistēmā ietilpstošo elementu partnerību. Ne vienmēr ir pietiekami skaidrs, par ko konkrēti atbild katrs izglītības sistēmā iesaistītais subjekts. Partnerība nav sadarbība. Partnerība no sadarbības atšķiras ar to, ka visiem sistēmas elementiem ir ne tikai kopējs mērķis, bet ir noteikta arī atbildības daļa par kopējā mērķa realizēšanu. Taču mūsdienu izglītības sistēmai kopumā joprojām piemīt bīstams elastības trūkums. Augstākās izglītības sistēmas sagatavoto speciālistu neatbilstība darba tirgus vajadzībām Latvijā ir labi zināma tēma.
