Vēsturē pirmās ziņas par Ziemassvētkiem l atrodamas sākot no 4. gadsimta. To izcelsme l meklējama pirms kristīgajā kultūrā. Par to nav jābrīnās, jo jebkura reliģija ir sinkrētiska. 274. gadā imperators Aureliāns Romā ieviesa Neuzvaramās saules svētkus - Natalis Solis Invicti, kurus svinēja 25. decembrī. Kristietībai kļūstot par dominējošo reliģiju, saules svētki ieguva citu nokrāsu. 4. gadsimtā šajā dienā plaši izplatījās Kristus dzimšanas svētku svinēšana. Laika gaitā tie kļuva par plašāka -Ziemassvētku-Epifānijas - cikla daļu. Ziemassvētkus no Epifānijas (Zvaigznes dienas) atdala 12 dienas. Šajās dienās ticīgie, piedaloties dievkalpojumos, no jauna izdzīvo atsevišķas Jēzus dzīves epizodes - dzimšanu, Austrumu gudro vizīti, kristīšanu. Ņemot vērā atšķirīgos kalendārus, Austrumu (pareizticīgie un vecticībnieki un Rietumu (katoļi un protestanti) baznīcās Ziemassvētkus svin atšķirīgos datumos: Rietumos - 25. decembrī, Austrumos -7. janvāri. Daļa pareizticīgo gan pārgājuši uz "jauno" - Rietumu - stilu.…
