Ir pienācis vakars un ielās, kur atstāta sirds uz trotuāra, klīst viņš viens pats.
“Kurp vien eju-
vai centrā
vai nomalē slapjā,
kur iesākas priedes,
visur, visur tramvaja sliedes.[..]
[..]Bruģī un smiltīs[..]
[..]Latgales netīrie krievi
tās dienu un nakti bez mitas
liekuši citu pie citas.[..]”
Viņš rauj lapas no kokiem un cer, ka paspēs uz beidzamo tramvaju.
“Beidzamais tramvajs uz Rīgu
no piestātnes
atiet bez zvana.[..]”
Nākamā pietura- Afišas!
“Afišas, afišas- pilsētu dvēseles-
Krāsainas, kliedzošas kā dāmu zeķes-
Asiņu sarkanas, melnas un dzeltēnas-
No katra stūra man, staba un pievārtes
Uzbāžas ciešāk kā usnaktī netikles.[..]”
Nākamā pietura- Ūdens noteku caurule!
…
