Manuprāt, vietas un varoņu raksturojums lieliski parāda rakstnieka nihilistisko attieksmi – optimsistiskās filozofijas ietvaros dzīvojošais Kandids zaudē savu “paradīzi” – un tajā pašā laikā sākas viņa personiskās pieredzes krāšanas, veidošanas ceļš - diezgan paradoksāli. Ar to Kandids kā tēls zaudē pašu būtiskāko, kas optimistiskās filozofijas pārstāvim būtu jābūt, respektīvi, “ideālu” dzīvi. Autors jau sākotnēji atklāj savas pozīcijas pamatnostādni – ideāla dzīve nav iespējama, ja tāda ir, tad tā ir pašradīta , bet muļķīga ilūzija. Izsmiekla veidā ir atspoguļota pils un tās iedzīvotāju optimistiskais skatījums uz pasauli. Optimistikās filozofijas galvenais pārstāvis ir Kandida mājskolotājs Pangloss. Zīmīgs pat ir viņa vārds -Pangloss sengr.”visur runātājs’” vai “tāds, kas mēļo par visu”.1…
