Tā vietā, lai Edvarts vecākiem nodrošinātu klusas un laimīgas vecumdienas, viņš tēva un mātes pēdējās dienas padarīja neciešamas. Un arī tas bija tikai un vienīgi mantkārības pēc. ‘’Tēvs: ‘’Vai Edvarts manis nepazīst! Vai viņš ar mani nevarēja aprunāties! Bet viņš tiem kokiem uzbruka kā laupītājs. Nevis uz pirtiņu vien- viņš mani pavisam no Indrāniem aizdzinis.’’
Lasot Blaumaņa darbus, es saprotu, ka tie nav tikai skaisti uzrakstīti stāsti. Tie atspoguļo ne tikai pagātni, bet arī mūsdienu cilvēku rīcību un sekas, pārdzīvojumus un grūtības. Domāju, ka Blaumaņa darbi tiešām ir dzīvē noderīgi- no tiem var daudz mācīties, jo tā ir iespēja ielūkoties tajā, kas notiek, ja dzīvē izvēlamies nepareizās vērtības.
…
