Kārlis Skalbe (1879–1945) latviešu literatūrā ieņem īpašu vietu kā pasaku meistars, kura darbos saplūst poētiska tēlainība, dziļas filozofiskas pārdomas un spēcīga morālā nostāja. Skalbes pasakas ir daudzslāņaini teksti, kas vienlaikus ir bērnu literatūra un pieaugušajiem domātas pārdomas par dzīves jēgu, labā un ļaunā līdzsvaru, cilvēka attiecībām ar dabu un sabiedrību. Viņa stāsti ir kā mazi literāri kristāli, kuros mirdz tautas folkloras elementi, Eiropas literāro virzienu ietekme un paša autora dzīves pieredze.…
