Ierobežoto materiālo iespēju dēļ ieceres realizācija tika sākta vienā virzienā – keramikā, kurai tautā ir senas tradīcijas. R.Suta cerēja, ka moderna keramika vieglāk atradīs ceļu pie pircējiem nekā moderna glezna. Tāpēc 1924.gada tika dibināta porcelāna apgleznošanas darbnīca „Baltars”(latīņu ars Baltica – Baltijas māksla). Tās galvenā ideja bija, ka dekoratīvu ziedu un salonbildīšu vietā uz porcelāna var radīt arī mākslas darbus ar dziļu saturu un ideoloģisku ievirzi.
Zināmā mērā R.Sutam bija taisnība, jo darbnīcas izstrādājumi guva lielu atsaucību gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. „Baltars” porcelāna gleznojumiem nebija jāiekaro popularitāte, jo tā atnāca pati – tam laikam neparastie gleznojumi visus pārsteidza. Jau pats fakts, ka porcelānam pievērsās mākslinieki „ar vārdu”, pacēla to līdz „nopietnās” mākslas līmenim. Iespaidu vēl vairāk pastiprināja tas, ka saturā un formā jaunie gleznojumi vairāk atgādināja stājglezniecību, nevis ierasto, jau daudzkārt redzēto tirgus preces apdari. …
